Hidraulikas hidrauliskās eļļas ADDINOL, vairāk spēka un augstākā efektivitāte.
ADDINOL
hidrauliskās eļļas ir lieliski piemērotas lietošanai stacionārajās un
mobilajās, kā arī precīzo darbību hidrauliskajās sistēmās. Mūsu sortimentā ir arī īpašas hidaruliskās eļļas, kas atbilst vairākām specifiskajām prasībām:
- sistēmās un zonās ar paaugstinātu uguns bīstamību
- ekoloģiski sensitīvās vai dabas aizsardzības zonās
- pārtikas rūpniecībā
ŠEIT
To veiktspēja ievērojami pārsniedz minimālās DIN 51524 standarta prasības. Pateicoties ideālai augstas kvalitātes bāzes eļļu un rūpīgi atlasītu piedevu kombinācijai, tās lieliski tiek galā ar izaicinājumiem darbā, modernākajās hidrauliskajās sistēmās, piemēram: augsta spiediena kompakta dizaina sistēmās ar mazu eļļas daudzumu, īpaši precīzu sistēmas detaļu virsmas apstrādes kvalitāti un īpašiem temperatūras apstākļiem. Tās sniedz drošu aizsardzību pret nodilumu un koroziju visos lietošanas apstākļos, turklāt, vairums no ADDINOL hidrauliskajām eļļām palīdz jūtami paaugstināt hidraulisko sistēmu lietderības koeficientu. Tā, piemēram, mūsu ADDINOL HV Eco Fluid nodrošina zemāku degvielas vai elektroenerģijas patēriņu pie maksimālas sistēmas jaudas un noslodzes.
Galvenās priekšrocības:
- izcila gaisa atdalīšanas spēja un zema putošanās tendence
- ļoti labas deemulsifikācijas un ūdens atdalīšanas īpašības
- izcila aizsardzība pret nodilumu un ļoti laba noturība pret eļļas nolietošanos
- augsta termiskās oksidācijas stabilitāte
- uzlabota aizsardzība pret koroziju
- augsta tīrības pakāpe, klase
Ko ir derīgi zināt par hidraulikas eļļām
Apskatīsim svarīgākos punktus, kurus ievērtēt, izvēloties savai tehnikai piemērotāko
- Prasības
- Atšķirības
- Viskozitāte
- Krāsa un tās nozīme
- Filtrējamība un filtrēšanās spēja
- Atgaisošanās un gaisa atdalīšanas spēja
- Putu veidošanās tendence
- Ūdens atgrūdošas īpašības
- Sajaukšanās ar citiem Hidrauliskajiem šķidrumiem
- Atstrādāto hidraulikas eļļu nomaiņa un utilizācija
Hidraulikas eļļu prasības.
Hidrauliskās sistēmas ir sastopamas visās nozarēs, vai tā būtu lauksaimniecības, mežizstrādes, būvniecības tehnika, kombaini, traktori un riteņu un ķēžu ekskavatori un iekrāvēji, rūpniecības iekārtas ‒ locīšanas un citas preses, giljotīnas, liešanas un spiediena formēšanas mašīnas, smagie pašizgāzēji, damperi vai komunālā tehnika. Hidrauliskajām eļļām izvirzītās ekspluatācijas prasības ir diezgan dažādas un tiek paaugstinātas, atkarībā no sistēmas tehnoloģiskuma. Kompaktāks iekārtu dizains, samazināts sistēmas uzpildes tilpums, kā arī konstrukcijas īpatnības (piemēram, daudz šaurāki eļļošanas kanāli) vēl vairāk «sarežģī dzīvi» izmantojamajām hidraulikas eļļām.
Šīs iekārtas bieži vien darbojas cauru diennakti, visos gadalaikos. Savukārt uzņēmumi, to vadītāji un operatori gaida no tām augstu efektivitāti jebkuros apstākļos. Jāņem vērā, ka izmantojamās hidrauliskās eļļas kvalitāte ietekmē hidrauliskās sistēmu kalpošanas laiku un ražīgumu. Nepieciešamas eļļas, kas maksimāli atbilst vai pat pārspēj izvirzītās prasības un nodrošina maksimāli efektīvu un drošu iekārtu darbu.
Hidraulisko eļļu raksturīgās īpašības.
Vairumam hidraulisko sistēmu, paši tehnikas ražotāji sniedz norādījumus darba šķidrumu izmantošanai saskaņā ar hidraulisko eļļu standartu DIN 51524, 2.daļa «HLP» vai 3.daļa «HVLP». Šiem šķidrumiem ir jāizpilda vismaz minimālās prasības, kas noteiktas standartā DIN 51524. Tās ir deemulģēšanas īpašības, tīrības klase (‒es), atgaisošanas spēja, filtrējamība, savietojamība ar blīvējumiem, izturība pret oksidēšanos un pretnodiluma īpašības. Turklāt, noteicošo lomu spēlē darba viskozitātes uzturēšana un viskozais‒temperatūras raksturojums. Tāpēc, tiešām labas hidraulikas eļļas izgatavo no augstākās kvalitātes bāzes eļļām, kā arī piedevu kompleksiem, kurus piemeklē, atkarībā no izmantošanas mērķiem un apstākļiem.
Hidrauliskais šķidrums | Vispārīgs raksturojums | Īpašības |
---|---|---|
HL | aizsardzība pret koroziju un oksidēšanos | uzlabota aizsardzība pret koroziju |
HLP | aizsardzība pret oksidēšanos un koroziju + pretnolietojuma piedeva | izturība pret oksidēšanos, aizsardzība pret koroziju; darba temperatūras diapazons ~ −20 °C…+80 °C |
HVLP | saskaņā ar standartu DIN 51524‒3; viskozitātes indekss VI ne zemāks 140 | uzlabots viskozitātes‒temperatūras raksturojums, ekspluatācijas priekšrocības pie «robežtemperatūrām», kā arī pie lielām darba temperatūras svārstībām; darba temperatūras diapazons ~-35 °C…+120 °C |
HLPD | piedeva, kas veicina piesārņojuma uztveršanu un aizkavē nosēdumu veidošanos sistēmā | izmanto augstas precizitātes hidraulikā, samazina nosēdumu veidošanos, darba temperatūras diapazons ~-20 °C …+80 °C |
HVLP D | piedeva, kas veicina piesārņojuma luztveršanu un aizkavē nosēdumu veidošanās, viskozitātes indekss VI ne zemāks 140 | novērš nosēdumu veidošanos, nodrošina augstu viskozitātes indeksu (viskozitātes-tmperatūras raksturojumu) |
Arctic Fluid | labas reoloģiskās īpašības pie zemas temperatūras | speciālas nozīmes hidrauliskie šķidrumi saldēšanas kamerām un darbam pie īpaši zemām apkārtējās vides temperatūrām |
HEES | nav bīstami apkārtējai videi; piemīt paaugstināts viskozitātes indekss VI | bioloģiski sadalāmi hidrauliskie šķidrumi uz salikto ēteru bāzes (piesātināto vai nepiesātināto), izturīgs pret novecošanos un temperatūru iedarbības |
HV Eco Fluid | saskaņā ar standartu DIN 51524-3; viskozitātes indekss VI ne zemāks 140 | uz minerālās bāzes, teicams viskozais‒temperatūras raksturojums, teicami piemērots āra apstākļos izmantojamām hidrauliskajāmm sistēmām, nozīmīga enerģijas ekonomija, mazāks degvielas patēriņš, mazāki oglekļa izmeši |
Hidraulikas eļļas viskozitāte
Tehnikas un iekārtu ekspluatācijas gaitā, ļoti nozīmīgu lomu spēlē hidraulisko eļļu plūstamība, īpaši pie robežtemperatūrām. Šī īpašība izpaužas caur viskozitātes indeksu (VI) un nosaka visu mezglu un detaļu eļļošanas drošumu un efektivitāti. VI, viskozitātes indeksu aprēķina uz kinemātiskās viskozitātes pamata pie 40°C un 100°C. Zema VI vērtība nozīmē eļļas sabiezēšanu un sliktāku sistēmas ieeļļošanu zemās temperatūrās, kā arī daudz straujāku viskozitātes kritumu, eļļas sašķidrināšanos pieaugot darba temperatūrai. Pie sistēmas aukstās palaišanas, tāpat kā strādājot zem klajas debess, nepieciešams pēc iespējas ātrāk nodrošināt darba šķidruma nokļūšanu visos vitālajos sistēmas punktos, kas garantē sistēmas darbu. Ja eļļas plūstamība ir nepietiekama un tā ir pārāk bieza, paātrinās sistēmas noguruma un nolietojuma procesi. Rezultātā palēninās hidrauliskās sistēmas reakcijas laiks, zūd spēks un efektivitāte, paaugstinās elektroenerģijas vai degvielas patēriņš. Pie tā visa, nepieciešams nodrošināt stabilu eļļošanas plēvīti arī pie paaugstinātas temperatūras. Ja hidraulikas eļļa ir pārāk škidra, pāršķidrinās, rodas nodiluma un kavitācijas bojājumi.
Pateicoties augstai izmantoto bāzes eļļu kvalitātei ar augstu VI un veiksmīgai piedevu kompleku izstrādei, hidraulikas eļļas ADDINOL dod hidraulikai, vairāk spēka un augstāko sistēmas efektivitāti pie jebkurām darba temperatūrām.
Pati par sevi hidrauliskās eļļas viskozitāte nav kvalitātes kritērijs. Jebkurā gadījumā to nosaka ražotājs, atkarībā no konkrēta izmantošanas mērķa un iekārtas. Piemēram, izskatīsim hidraulisko šķidrumu HLP 46: HLP nozīmē hidrauliskā šķidruma tipu, bet 46 raksturo kinemātisko viskozitāti (m2/sek.) pie 40°C. Viskozitāti nosaka ar iekšējo berzi šķidrumā. Tā vienmēr atkarīga no temperatūras. Pie zemas temperatūras viskozitāte paaugstinās, eļļa paliek bizāka. Pie augstas temperatūras viskozitāte samazinās, eļļa paliek šķidrāka.
Hidraulikas eļļas krāsa
Hidrauliskās eļļas krāsa nav kvalitātes rādītājs. Dažādiem ražotājiem šķidrumi var būt zaļā, sarkanā vai zilā krāsā. Iespējami arī citi varianti. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka viens hidrauliskais šķidrums ir sliktāks par citu. Pēc eļļas krāsas nevar noteikt arī tās derīgumu vai tās vecošanas dziļumu. Kaut gan darba šķidrumi var izmainīt savu krāsu novecošanas rezultātā, tas tomēr neļauj izdarīt jebkādus secinājumus par to, vai eļļa atbilst uzstādītajāmm prasībām. Krāsa var izmainīties arī ūdens vai piesārņojuma daļiņu iekļūšanas rezultātā, vai tā saucamā «dīzeļefekta» ietekmē, pie kura notiek hidraulikas eļļā esošo gaisa burbulīšu saspiešana un sadegšana. Ja hidrauliskās eļļas krāsa stipri izmainījusies, vislabākais risinājums būs nodot to laboratorijā uz analīzes veikšanai. Tas ļaus ar pārliecību noteikt, vai hidraulikas eļļa kļuvusi nederīga, vai arī to var, bez ierobežojuma, izmantot arī turpmāk. Pēc tādu parametru, kā viskozitāte, piesārņojuma pakāpe, piedevu pavājināšanās vai ūdens atdalīšanas pakāpes izpētes rezultātiem var plānot turpmākās darbības.
Hidraulisko eļļu filtrējamība
Piesārņojumi sīku daļiņu veidā, piemēram, putekļi, rada lielu bīstamību jebkurai hidrauliskai sistēmai. Tie var ietekmēt sistēmas darba režīmu un kalpošanas laiku kopumā. Tāpēc, pirms sistēmas uzpildīšanas, hidrauliskais šķidrums obligāti jāizlaiž caur speciālu filtru. No 2005.gada svaigām HLP klases hidraulikas eļļām, kā standarts paredzēta tīrības klase, ne zemāka par 21/19/16. Šeit skaitļi raksturo maksimālo piemaisījumu daļiņu skaitu, kas atrodas 100 ml šķidruma paraugā: pirmais skaitlis attiecas uz daļiņām ar izmēru > 4 mkm, vidējais skaitlis ‒ uz daļiņām ar izmēru > 6 mkm un pēdējais ‒ uz daļiņām ar izmēru > 14 mkm. Hidraulikas eļļas tīrības klases paaugstināšana, piemaisījuma daļiņu satura samazināšanas ceļā var būtiski pagarināt tās kalpošanas laiku.
Ekspluatācijas gaitā eļļu tīrības klasi var uzlabot, izmantojot filtrāciju. Bet nekāda filtrācija nav spējīga piešķirt nekvalitatīvai eļļai augstas kvalitātes produkta īpašības. Nepieciešams, lai eļļa sākotnēji atbilstu normām! Svarīgs parametrs ir eļļas filtrējamība. Tā raksturo spēju piemaisījumu atdalīšanai filtrā. Blakus piemaisījumi neizbēgami un var iekļūt sistēmā gan no ārienes, gan arī veidoties pašā sistēmā darba laikā, nolietojuma rezultātā. Piesārņojumi negatīvi ietekmē eļļošanas īpašības, paātrina novecošanos un noved pie sistēmas mezglu un detaļu nolietojuma. Rezultātā rodas darba pārtraukumi vai ārpusplāna dīkstāves. Hidraulikas eļļas ADDINOL sasniedz visaugstākos rādījumus filtrējamības testos. Tādā veidā, pateicoties filtrācijas tehnikai, izdodas nodrošināt drošu piesārņojumu kontroli, kas iekļūst sistēmā cietu piemaisījumu daļiņu, ūdens un vnovecošanas produktu veidā. Tādi darba šķidrumi kalpo ilgāk un droši aizsargā hidrauliskās sistēmas mezglus un detaļas no nolietojuma. Tiek garantēts optimāls sistēmas ražīgums, samazinās apkalpošanas izmaksas.
Hidraulisko eļļu atgaisošanās spēja
Svaigs hidrauliskais šķidrums satur izšķīdinātā veidā līdz 9% gaisa. Tas neietekmē darbu. Bet, ja darba šķidrums ilgi atrodas ekspluatācijā, gaisa saturs tajā var būtiski pieaugt. Pie spiediena un (vai) temperatūras svārstībām izšķīdinātais gaiss var izdalīties burbulīšu veidā. Turklāt grūti novērst gaisa uzsūkšanos eļļa, tās darba laikā. Gaisa burbulīši pasliktina darba šķidruma eļļošanas un dzesēšanas īpašības. Tas noved pie tādas parādības kā saspiežamība, kuras dēļ sistēmas mezglu vadības precizitāti vairs nevar garantēt. Par tās pirmajām pazīmēm kalpo paaugstināts trokšņa līmenis sistēmā. Ja sistēmā atrodas brīvais gaiss, sūkņiem nākas strādāt ar lielāku slodzi. Rezultātā pazeminās lietderības koeficients un samazinās sistēmas atsevišķu mezglu kalpošanas laiks. Pat vairāk, tas kalpo par kavitācijas un tā saucamā «dīzeļefekta» iemeslu. Attiecībā uz pašu eļļu, gaisa ieplūšana noved pie tās paātrinātas novecošanās, oksidācijas ceļā. Hidrauliskās eļļas atgaisošanās spēja atbilst laika intervālam minūtēs, kuram paejot, eļļā disperģētais gaiss, tiek izvadīts līdz saturam 0,2%. Hidraulikas eļļu tehniskajās pasēs, atgaisošanas spēja tiek norādīta minūtēs pie 50°C saskaņā ar ISO 9120, piemēram HLP 46 klases eļļai, atgaisošanas spēja nedrīkst pārsniegt 10 minūtes!
Putu veidošanās hidrauliskajās eļļās
Pie putu veidošanās var novest gaisa un blakus piemaisījumu iekļūšana eļļā, oksidēšanās, kā arī sistēmas konstrukcijas īpatnības. Putas pasliktina hidrauliskā šķidruma eļļošanas īpašības un aizkavē optimālu spēka nodošanu. Putu veidošanās veicina abrazīvo nolietojumu un var radīt bīstamību apkārtējai videi, jo tās var izpiesties caur sapunu un veicināt eļļas noplūšana vidē. Vienīgais efektīvais šīs problēmas risinājuma veids ‒ tās iemesla meklēšana un novēršana.
Hidraulikas eļļu ūdens atdalīšanas spēja
Deemulģēšana vai ūdens atdalīšanas spēja parāda, cik ātri eļļa atdala disperģēto ūdeni, kam pateicoties tiek novērsti korozijas proces sistēmā. Tomēr noderīgs var būt arī pretējs efekts. HLPD klases hidrauliskas eļļām nedrīkst būt deemulģēšanas īpašības, otrādi, tiem jāparāda spēja ūdens disperģēšanai, piesaistei, kā arī jāpiemīt VAV mazgāšanas īpašības. Tas nozīmē, ka ūdens eļļā atrodas smalki dispersā veidā un tiek noturēts pakārtā stāvoklī. Deemulģējošai spējai saskaņā ar standartu DIN ISO 6614 hidraulikas eļļām, kas atbilst ISO‒VG 46, ir jāsastāda mazāka kā 30 minūtes pie 54°C. Jo mazāka šī vērtība, jo labāk. piemēram, ADDINOL Hydrauliköl HLP 46 tā sastāda 11 minūtes. Ar tādu rādītāju var palepoties tikai retais produkts šajā kategorijā.
Piemaisījumu ūdens ‒ otrs izplatītākais hidraulisko sistēmu defektu iemesls. Saskaņā ar DIN 51524‒2 un 51524‒3, ūdens saturs svaigā hidraulikas eļļā nedrīkst pārsniegt 0,05%. Hidrauliskie šķidrumi ADDINOL sākotnēji satur krietni mazāks (apmēram 0,01%) ūdens, kas ir vislabākais priekšnosacījums korozijas riska novešanai līdz minimumam. Augsta mitruma ekspluatācijas apstākļos apvienojumā ar temperatūras svārstībām, kā arī nepareizi uzglabājot svaigas eļļas, ūdens saturs sistēmā var būtiski paaugstināties. Iespējama arī ūdens iekļūšana tieši sistēmā, ko grūti novērst. Ūdens var iekļūt kidrauliskajā sistēmā, citu sistēmu noplūdes rezultātā, piemēram, dzesēšanas sistēmā, kā arī tīrīšanas un apkalpošanas darbu laikā, kā arī tehnoloģiskā ūdens veidā. Ūdens var atrasties brīvā stāvoklī vai arī ūdens ‒ eļļas emulsijas veidā, no kā eļļošanas efektivitāte būtiski samazinās. Tas noved pie paātrinātas eļļas novecošanās, korozijas un var kļūt par bojājumu iemeslu kavitācijas un nolietojuma rezultātā. Tādēļ daudzās hidrauliskās sistēmās deemulģēšanas spēja spēlē ļoti svarīgu lomu. Ja eļļai vai darba šķidrumam piemīt laba ūdens atdalīšanas spēja, tas nodrošina optimālu ūdens nostādināšanu nosēdtraukā, kuru vēlāk var viegli noliet.
Hidraulisko eļļu sajaukšana
Ne visi hidrauliskie šķidrumi sajaucas. Jāizvairās no eļļu un darba šķidrumu sajaukšanas ar zemāk uzskaitītiem raksturojumiem (sastāva īpatnībām):
- piedevu paketes, kas satur un nesatur cinku
- eļļas, kurām piemīt un nepiemīt VAV detargentās īpašības (mazgāšanas efekts)
- bāzes eļļas, kas satur glikolus
- dažāda ķīmiskā rakstura bāzes eļļas (sintētiskās HFD, sintētiskās biosadalāmas uz salikto esteru bāzes HEES utt.).
Lai izvairītos no nepieļaujamas sajaukšanas, vislabāk sastādīt eļļošanas plānu, kā arī vienmēr pierakstīt izmantojamo eļļu un šķidrumu markas. Uzpildīšanas laikā pievērsiet uzmanību iepriekšējā un nākamā produkta savietojamībai. Ja notikusi nejauša divu hidraulisko eļļu sajaukšanās, kas nav savietojami viens ar otru, tas var stipri atsaukties uz hidrauliskās sistēmas darbu. Esiet gatavi bojājumiem, pat līdz pilnīgai sistēmas iziešanai no ierindas, jo pienācīga eļļošana izrādīsies neiespējama. Šajā gadījumā nepieciešams noliet eļļu no hidrauliskās sistēmas, to iztīrīt un uzpildīt ar svaigu eļļu.
Hidraulisko eļļu pareiza nomaiņa un utilizācija
Hidrauliskā šķidruma nomaiņas kārtība atkarīga no iekārtas un ražotāja norādījumiem. Vislabāk precīzi sekot instrukcijai un ievērot norādījumus darba šķidruma periodiskai nomaiņai. Turklāt eļļa jānomaina katru reizi, kad tās īpašības redzami pasliktinās. Tās var būt viskozitātes izmaiņas, piesārņojums vai piedevu pavājināšanās. Rodoties šaubām, darba šķidruma paraugu vienmēr var atdot analīzei laboratorijā.
Ja
hidrauliskas eļļa neatbilst svarīgām prasībām, to nepieciešams
noliet un utilizēt. Nostrādātās eļļas nolej izturīgā konteinerā un
transportē uz nostrādāto smērvielu vietējo pieņemšanas punktu. Latvijā, par Addinol hidraulisko eļļu pārstrādi jau ir samaksāts, tā tikai jānogādā pārstrādes, utilizācijas uzņēmumā. Hidrauliskais šķidrums, kas var nokļūt
gruntsūdeņos nekontrolējamā veidā, var nodarīt milzīgu zaudējumu
apkārtējai videi.